Katrs ieteikums ir veidots kā neliels ikdienas eksperiments. Nav jāievieš visi astoņi punkti. Izvēlieties to, kurš vislabāk atbilst jūsu biežākajām situācijām, un pielāgojiet vārdus, laikus un vidi savām vajadzībām.
Izveidojiet vienu mierīgu klausīšanās punktu
Izvēlieties mājās vai darbā vienu konkrētu vietu, kur svarīgas sarunas, plānošana vai mierīga lasīšana parasti notiek ar mazāk traucēkļiem. Tas var būt krēsls pie loga, galda puse tālāk no koplietošanas zonas vai vienkārši laiks, kad telpā nav ieslēgts papildu fona saturs. Vieta nav jāpadara pilnīgi klusa un nav jāpārbūvē istaba. Pietiek, ja tā ir paredzama: tur noliekat piezīmju bloku, ūdens glāzi un atstājat redzamu tikai konkrētajam uzdevumam vajadzīgo. Atkārtošanās palīdz ātrāk pārslēgt uzmanību uz sarunu vai uzdevumu.
Izmēģiniet šodien: nosauciet sev vienu “mierīgās sarunas vietu” un izmantojiet to vienai sarunai.
Piemērs: pirms vakara zvana jūs pārceļaties no virtuves uz istabas stūri, izslēdzat radio un apsēžaties tā, lai pie rokas ir papīrs svarīgajiem punktiem.
Pirms sarunas samaziniet vienlaicīgos avotus
Daudzās ikdienas situācijās grūtību rada nevis viena skaņa, bet vairāki avoti vienlaikus: televizors, virtuves tehnika, paziņojumi, atvērts logs un cilvēki, kas runā pāri cits citam. Pirms nozīmīgākas sarunas veltiet pusminūti videi. Noslēdziet to, kas konkrētajā brīdī nav vajadzīgs, un, ja iespējams, pārejiet tuvāk sarunbiedram. Šis ir organizēšanas paradums, nevis prasība kontrolēt katru skaņu. Pat neliela fona sakārtošana var atvieglot uzmanības sadalīšanu un padarīt sarunu mazāk saraustītu, īpaši dienas nogalē.
Izmēģiniet šodien: pirms vienas svarīgas sarunas izvēlieties vienu lieku fona avotu, ko uz brīdi izslēgt.
Piemērs: pirms apspriest nedēļas nogales plānus, mājinieki uz desmit minūtēm nopauzē seriālu un noliek telefonus ar ekrānu uz leju.
Vienojieties par sarunas tempu un kārtību
Sarunās nav jāizliekas, ka viss ir saprotams uzreiz. Noder vienkārša vienošanās: svarīgākās lietas pasaka pa vienai, runātājs pagriežas pret sarunbiedru, bet neskaidru teikumu var mierīgi pārjautāt. Šāda kārtība īpaši noder ģimenes vakariņās, darba sapulcēs un grupu plānošanā, kur vairāki cilvēki vēlas izteikties vienlaikus. Formulējiet vajadzību īsi un neitrāli, nepaskaidrojot vairāk, nekā vēlaties: “Vai varam pa vienam?” vai “Lūdzu, atkārto pēdējo datumu.” Skaidrāks temps palīdz visiem sekot līdzi, arī tiem, kuri vienkārši ir noguruši vai aizdomājušies.
Izmēģiniet šodien: sagatavojiet vienu īsu frāzi, ko lietot, kad vajadzīgs atkārtojums vai lēnāks temps.
Piemērs: komandas sanāksmē jūs sakāt: “Lai nepazaudēju termiņu, vai varam to nosaukt vēlreiz?” un uzreiz pierakstāt atbildi.
Pēc intensīva trokšņa ieplānojiet pāreju
Pēc rosīga veikala, garas sapulces, ceļā pavadīta laika vai sociāla pasākuma nav vienmēr uzreiz jāķeras pie nākamās prasīgās sarunas. Ieplānojiet nelielu pārejas brīdi: dažas minūtes mierīgākā telpā, īsu pastaigu pa klusāku maršrutu, tējas pagatavošanu bez ekrāna vai vienkārši sēdēšanu pie atvērta loga, ja apkārtne ir mierīga. Galvenais ir atzīt, ka uzmanībai vajag pārslēgties. Pauze nav izstāšanās no dienas; tā ir vieta starp divām aktivitātēm, kurā sakārtojas domas un samazinās steigas sajūta.
Izmēģiniet šodien: pievienojiet kalendārā desmit minūtes starp trokšņainu notikumu un nākamo svarīgo uzdevumu.
Piemērs: pēc iepirkšanās jūs neuzreiz zvanāt radiniekam, bet vispirms noliekat pirkumus, iedzerat ūdeni un piecas minūtes apsēžaties bez fona satura.
Turiet svarīgo informāciju redzamā formā
Klausīšanās kļūst vieglāka, ja nav jāatceras katra detaļa tikai no sarunas. Lietojiet īsu, praktisku pierakstu sistēmu: datums, laiks, vieta, viens nākamais solis. Tā var būt papīra lapiņa pie galda, kalendāra piezīme vai dienas plāna sadaļa, ko pārskatāt vakarā. Mērķis nav pārrakstīt sarunas stenogrammu, bet atbrīvot prātu no liekas slodzes. Ja sarunā ir vairākas detaļas, noslēgumā mierīgi atkārtojiet savu kopsavilkumu. Tas dod iespēju pamanīt pārpratumus, nepadarot situāciju smagnēju vai neērtu.
Izmēģiniet šodien: pēc vienas sarunas pierakstiet tikai trīs vārdus: kas, kad un kas notiks tālāk.
Piemērs: pēc kaimiņa teiktā par koplietošanas telpas sakārtošanu jūs pierakstāt: “sestdiena, plkst. 11, cimdi”, nevis cenšaties atcerēties visu sarunas gaitu.
Veidojiet vakaru ar mazāk konkurējošām skaņām
Vakara stundās daudziem patīk vienlaikus skatīties saturu, pārlūkot telefonu, runāt ar mājiniekiem un pabeigt kādu uzdevumu. Tas var būt patīkami, taču svarīgām sarunām šāda pārklāšanās reizēm rada nogurumu. Izvēlieties vienu īsu laika posmu, kurā fona saturs tiek samazināts un mājās nav jāatbild uz visu uzreiz. Varbūt tās ir piecpadsmit minūtes pēc vakariņām vai brīdis pirms gatavošanās miegam. Šī nav prasība pēc pilnīga klusuma; tā ir iespēja sarunu, domas un atpūtu neiestumt vienā un tajā pašā brīdī.
Izmēģiniet šodien: izvēlieties vienu vakara ceturtdaļstundu bez televīzijas, video vai automātiski skanoša satura fonā.
Piemērs: pēc vakariņām jūs ar mājinieku pārrunājat rītdienas plānu pie galda, bet seriālu ieslēdzat tikai pēc tam, kad svarīgais ir izrunāts.
Plānojiet darbus laikā, kad uzmanība ir svaigāka
Ja zināt, ka kāda dienas daļa parasti ir skaidrāka un mierīgāka, atvēliet to uzdevumiem ar sarunām, instrukcijām vai koncentrētu klausīšanos. Savukārt vienkāršākus, klusākus uzdevumus — veļas salikšanu, e-pastu kārtošanu, maltītes sagatavošanu vai plaukta sakārtošanu — atstājiet brīžiem, kad nevēlaties apstrādāt daudz informācijas. Tas nav stingrs produktivitātes noteikums. Tā ir iespēja savienot uzdevuma veidu ar jūsu dienas dabisko ritmu. Pat viena pārvietota saruna vai skaidri rezervēts plānošanas laiks var padarīt darba dienu mazāk saspiestu.
Izmēģiniet šodien: atzīmējiet, kurā dienas laikā parasti visvieglāk pievērsties svarīgai sarunai, un rezervējiet tam vienu logu.
Piemērs: ja rīti ir mierīgāki, sarežģītāku darba pārrunu plānojat pirms pusdienām, bet pēcpusdienā kārtojat materiālus un veicat klusākus darbus.
Pamaniet savus komforta signālus bez vērtēšanas
Dažkārt noder īsi piefiksēt, kur un kad sarunas šķiet vieglākas vai prasīgākas. Nevajag veidot detalizētu uzskaiti. Pietiek ar dažām piezīmēm reizi nedēļā: kura vieta bija patīkama, kas palīdzēja saprast sarunu, pēc kāda notikuma gribējās vairāk miera. Šāds pieraksts palīdz pamanīt praktiskus raksturus, piemēram, ka pusdienu pārtraukumā labāk izvēlēties galdiņu malā vai ka svarīgus zvanus ir ērtāk veikt pirms mājās sākas rosība. Attieksmei jābūt ziņkārīgai, nevis kritiskai: jūs vācat idejas savas vides sakārtošanai.
Izmēģiniet šodien: vakarā pierakstiet vienu situāciju, kas šodien palīdzēja justies mierīgāk sarunā.
Piemērs: piezīmē ierakstāt: “Kafejnīcā pie sienas bija vieglāk runāt nekā telpas vidū,” un nākamreiz apzināti izvēlaties līdzīgu vietu.